Šo deju horeogrāfe un deju virsvadītāja Ingrīda Saulīte publicējusi 1993. gadā, norādot, ka tā atrasta Jēkaba Stumbra arhīvā ar atzīmi par dejas pierakstītāju A. Rasiņu Jumurdā. Elza Siliņa savā izdevumā "Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība", uzsver ka Vēžu dancim bijusi īpaša nozīme kāzu godos. To esot dejojuši nelūgtie kāzu viesi - kūjinieki.

    Lai gan Vēžu dancis līdzīgs populārām dejām Kalējiņš un Ak, Žīds, tomēr mūsdienās tas nav ļoti iemīļots. Te aprakstīto dejas interpretāciju izveidojis E. Spīčs 1993. gadā tautas dejas kursos Latvijas Universitātē.

    Vēžu dancis ir dejojams lēnā tempā, diezgan ieturētā manierē.

Pirmajā daļā (Žīgā) jādejo uzsvērti, asi lēcieni un roku kustības, stalti turot augumu. Te nekādas variācijas nav pieļaujamas.

    Otrajā daļā (Apaļajā polkā) pāriniekiem jādejo skrējiena soļiem, augstu cilājot kājas. Otrās daļas variācija, pēc E. Siliņas apraksta, ir tāda, ka pārinieki griežas uz vietas, sadodot rokas uz priekšu stieptu roku satvērienā.

 

Sākuma

stāvoklis

Dejotāji nostājas ar seju viens otram pretī. Rokas ieliek sānos.

Žīga

 

4 taktis

1.-4. takts vienu reizi

 

1. takts. Pārinieki lec, divas reizes krustojot kājas. Sākumā priekšā izmet labo, tad kreiso kāju. Vienlaicīgi ar kopā sakļautām plaukstām veic divas ciršanas kustības. Ciršanu izdara asi, virzot rokas no labā pleca uz leju. Otrreiz cērtot, rokas virza no kreisā pleca uz leju.  

2. takts. Dejotāji trīs reizes piesit kājas. Rokas šai laikā ieliek sānos.

3.- 4. takts. Dejotāji atkārto 1.-2. takts kustības.

Apaļā polka

 

8 taktis

5.-8. takts divas reizes

Pārinieki sadodas aptvērienā ar sadotām rokām un dejo astoņus Apaļās polkas soļus, virzoties pa dejas ceļu. Puisis sāk kustību ar kreiso kāju, meita - ar labo.

 

 

Lūdzu drusku uzgaidīt,

Kamēr vēži uzvārās.

Zupa jau ir uzvārīta,

Vēži vēl ir upītē.