|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Deju pirmais 1921. gadā Latvju tautas mūzikas
materiālu piektajā burtnīcā publicēja mūzikas folkloras pētnieks Jurjānu
Andrejs. Viņa burtnīcā rakstīts, ka ziņas par deju iegūtas Iecavā
(Zemgale) no J. Kučiera.
Aptuveni 1984. gadā Pirkstiņu sāka
popularizēt folkloras draugu kopa Skandinieki. Deja ātri kļuva populāra
un no 1984. līdz 1988. gadam tika dejota gandrīz katrā folkloras sarīkojumā.
Tad to dejoja jauni un veci. Pirms tam, ap 1965. gadu, Pionieru organizācijas
aktīvisti šo deju popularizēja dejošanai skolu starpbrīžos.
Tagad Pirkstiņu dejo bērnu un folkloras sarīkojumos.
Pirkstiņš ir deja, kura jāsāk lēni, lai
izjustu pakāpenisku kustību prieka pieaugumu. Dejas ritms sākumā lēns,
tad tas ātri vien pieaug, līdz arī dejotāji aizraujas un sāk dejot uz nebēdu.
Aizrāvušies dejotāji pirkstus sāk cilāt diezgan uzstājīgi, tēlojot
dusmas.
Galopu dejas pirmajā daļā (Galops) var
dejot gan uz apļa vidu un āru, gan pa un pret dejas ceļu.
Ļoti lielu prieku dejotājiem sagādā dejas variācija, kurā Sveicināšanās gājiena beigās dejotāji maina pārus, dodoties (puiši pa dejas ceļu, meitas pret dejas ceļu) pie nākošā dejotāja.
|
Sākuma stāvoklis |
Dejotāji nostājas aplī ar seju viens pret otru un sadod rokas sānis stieptu roku satvērienā. Puiši stāv ar seju pa dejas ceļu, bet meitas pretēji. |
|
|
Galops
8
taktis 1.-4. takts divas reizes
|
1.-
2. taktis. Pārinieki dejo trīs galopa soļus uz apļa centru un piesit
kāju. Puiši kustību sāk ar 3.-
4. taktis. Pārinieki atkārto iepriekšējo kustību uz apļa
malu. |
|
|
Sveicināšanās un pirkstiņš
12
taktis 5.-
12. takts divas reizes |
5.-
6. takts. Pārinieki sadod un šūpo labās rokas. 7.-
8. takts. Pārinieki sadod un šūpo kreisās rokas. 9.
takts. Pārinieki pakrata labās rokas rādītājpirkstu. 10.
takts. Pārinieki pakrata kreisās rokas rādītājpirkstu. 11.-12.
takts. Pārinieki sasit plaukstas un ar četriem gājiena soļiem apgriežas
katrs ap sevi. Vēlreiz atkārto 9.- 12. takts darbību. |
|
