![]()
|
|
||
Šo deju 1990. gadā Latvijas Universitātes Deju folkloras kopas Dandari
dalībniekiem Sibīrijas latviešu ciemā Lejasbulānā (Krievija, Krasnojarskas
apgabals) iemācīja šī ciema labākās dejotājas Emīlija Kadaka, Alma Cine,
Emīlija Blumberģe un Melbāržu ģimene .
Dejas izcelsme saistāma ar 19. gadsimta populāras modes dejas Reinlenderis
izplatīšanos Eiropas zemnieku sadzīvē. Uz Lejasbulānu to aizveda latviešu
kolonisti. Arī Latvijas teritorijā ir fiksēti dejas pieraksti.
Dejas mūsdienu interpretācija bija populāra Latvijā ap 1992. gadu.
Bulānas Ēlenderis ir dejojams loti viegli un pirmajā daļā loti
akcentēti. Dejošanas stils ir loti līgans.
Pirmajā daļā
(Sānsolis)
jādejo, skaidri akcentējot pirmo un
trešo soli. Augums - stalts. Jāievēro, ka dejotāju kustība pa apli notiek
arī pārvietojoties pa dejas ceļu uz priekšu. Tas nozīmē, ka dejotāji
patiesībā pārvietojas pa līkloci (zigzagu).
Otrajā daļā
(Grieziens) pāriniekiem
ļoti veikli jāapgriežas.
Kad laiku dejojuši, tad sāk mainīt pāriniekus - kāds sauc: "Šusts!",
kas ir zīme, ka pāriniekiem jāsper solis uz priekšu t.i. puišiem dejas ceļa
virzienā, bet meitām pretī puišiem, t.i., pret dejas ceļu.
Kā variāciju Bulānas polkas vietā dejo Divsoļu polku,
kuras laikā nelēkā tik stipri, kā Latvijā pieņemts citās dejās.
Bulānas polka ir ļoti līdzīga Latgalē izplatītajai Vieglajai polkai. Tā ir dejojama ļoti, ļoti viegli un, gandrīz nepieskaroties zemei. Dejas solī nav pieļaujama nekāda lēkāšana.
|
Sākuma |
Dejotāji
nostājas ar seju viens pret otru, un aptveras |
|
|
Sānsolis 4
taktis, l.-4.
takts |
1.
takts. Pārinieki dejo uzsvērtu soli apļa centra virzienā, 2.
takts. Dejotāji atkārto pirmās takts kustību ar pretējām 3.
- 4. takts. Atkārto 1.- 2. takts kustības. |
|
|
Polka
4 taktis 5.-8.
takts |
5.
- 8. takts. Pārinieki nemainot aptvērienu, griežas
pa dejas ceļu uz priekšu ar viegliem Bulānas Puisis
sāk kustību ar kreiso, meita- ar labo kāju. |
|
Leksim bedrē, leksim bedrē, Redzēs, kas mūs ārā vilks. Kas mūs mīlē, tas izvilks, Tas izvilks, tas izvilks. |