Izziņas jeb kognitīvā joma

 

Tā sevī ietver mācību satura apguvi sešos domāšanas līmeņos, sākot ar vienkāršākajām, piemēram, konkrētu faktu atcerēšanos, un beidzot ar sarežģītākām - analizēšanu, sintezēšanu un novērtēšanu.

  1. līmenis ESOŠĀS ZINĀŠANAS UN PRIEKŠSTATI
  2. Zināšanu līmeņa uzdevumi ir atsaukt atmiņā specifiskos un vispārējos priekšstatus, metodes un procedūras, veidus, struktūras… situācijas atpazīšana paredz mazliet vairāk kā esošā materiāla atasukšanu atmiņā. Zināšanu līmeņa mērķi akcentē atcerēšanos kā psiholoģisku procesu. Ja iedomājamies prātu kā kartotēku, tad zināšanu pārbaudes uzdevums ir atrast norādes, kas visefektīgāk ļautu izcelt vajadzīgo no kopējā zināšanu apjoma. Cilvēkiem ir dažādi zināšanu līmeņi, sākot no “terminoloģijas zināšanām” t.i. “vārdu lietojuma nozīmes” līdz “teoriju un struktūru zināšanām” t. i. “vispārējām zināšanām par kādu, piemēram - evolūcijas, teoriju”.

    Darbojoties šajā līmenī, skolēns atsauc atmiņā viņam jau zināmos faktus, terminus, pamatjēdzienus un atbildes, definīcijas, likumus, uztver konkrētu informāciju.

    Atslēgas vārdi : parādi, nosauc, atceries, atstāsti, pastāsti, u.tml.

    Jautājumu formulējumi:

    Kas ir...? Kur ir...? Kad tas notika? Kā tas notika? Kurš...? Vai tu varētu aprakstīt....? Vai tu atceries...?

    Piemēram : Atbildi uz jautājumu “Kas ir mājas

    Parādi taisnleņķa trīsstūri!

    Kas notika 10 gadus pirms 1928. gada 18. novembra?

    Kas ir Blūma taksonomija?

  3. līmenis IZPRATNE

Lai veidotos izpratne ar zināšanām nepietiek. šajā līmenī tiek lietoti tādi kognitīvie procesi kā izskaidrojums (translācija, tulkošana), interpretācija. Izpratni pierāda “rūpība un akurātība ar kuru komunikācija ir pārfrāzēta vai atveidota (tulkota) no vienas valodas vai komunikācijas formas uz otru". Daži izpratnes līmeņa mācību mērķi :

Šajā līmenī salīdzinot, interpretējot, atklājot būtisko tiek demonstrēta jau zināmo faktu un ideju izpratne, apstrāde un to uztveršanas pakāpe.

Atslēgas vārdi: salīdzini, pretstati, parādi, interpretē, izskaidro, ilustrē, apkopo, klasificē.

Jautājumu formulējumi:

Kā tu klasificē...? Lūdzu pretstati... Vai tu vari salīdzināt....? Par ko šie fakti liecina? Kāda ir galvenā ideja? Vai tu vari izskaidrot notikušo? Kura ir labākā atbilde? Kā tu varētu apkopot teikto?

Piemēri :

* Kura no piedāvātajām šūnas definīcijām ir visprecīzākā?

  1. Šūna ir visu dzīvo organismu uzbūves pamatvienība.
  2. Šūna ir auga lapas vismazākā dzīvā daļiņa.
  3. Šūna ir dzīvnieku audu pamatvienība.

* Ko cilvēki domā, sakot, ka kādam ir “zelta sirds”

  1. Sirds ir no zelta.
  2. Viņš ir labs cilvēks.
  3. Tā ir mākslīga sirds.

3.līmenis IZMANTOŠANA

Šis līmenis paredz jēdzienu apguvi tik labi, lai varētu atpazīt kad un kā tos lietot pareizi. Dodot neparastu problēmu, cilvēkam ir jāizvēlas un jāpielieto atbilstošais jēdziens. Pārsvarā tas, ko mēs mācām, ir virzīts uz izmantošanu problēmsituācijās reālā dzīvē. Tas ir indikators izmantošanas līmeņa mērķiem stundu plānā. “Transformējamība ir galvenais kritērijs, demonstrējot jēdzienu apguvi.” (Bloom; 1956; 122)

Izmantošanas līmenī noris esošo zināšanu, faktu, prasmju, stratēģiju, likumu izmantošana jaunās situācijās un atšķirīgos veidos.

Atslēgas vārdi: lieto, veido, izvēlies, attīsti, organizē, eksperimentē, plāno, risini, modelē.

Jautājumu formulējumi:

Kā tu pielietosi...? Kādi varētu būt piemēri...? Kā varētu atrisināt problēmu, izmantojot jau zināmo? Kā tu varētu parādīt, ka saproti...? Kā vēl savādāk varētu izplānot...? Kāds būs rezultāts, ja...? Kādi fakti ir jāizvēlas, lai parādītu, ka...? Kādu jautājumu tu uzdotu, intervējot...?

Izglītības efektivitāti pierāda skolēnu spēja atrisināt situācijas , ar kurām viņi nav sastapušies mācību procesā. Izmantošanas mērķu ilustratīvie piemēri :

4. līmenis ANALĪZE

Analīze ir informācijas sadalīšana tās pamatelementos vai daļās tā, lai tās relatīvā ideju hierarhija kļūst skaidra un / vai attiecības starp idejām tiek precīzi formulētas. Tipiskie šī līmeņa mērķi :

(Bloom; 1956; 146 – 148 )

Šajā līmenī notiek informācijas sadalīšana daļās, nosakot cēloņus un motīvus, pierādot izpratni par sakarībām.

Atslēgas vārdi: analizē, salīdzini, sakārto secībā, attiecības, kategorizācija, pretstati, sadali, pārbaudi, tēma, motīvs, secinājums, atklāj, funkcija, pieņēmums.

Jautājumu formulējumi:

Kādas ir daļas? Kādas ir attiecības starp...? Kāpēc tu domā, ka...? Kāda ir tēma...? Kāds ir motīvs....? Kādu secinājumus tu vari izdarīt...? Kā tu klasificē...? Vai tu vari noteikt, no kā sastāv...? Vai ir atšķirība starp...?

Kā tu pierādīsi...? Kāda ir kaut kā funkcija?

Piemēri :

  1. Analizē filosofisko pieņēmumu spriedumā : “Ja kaut kas eksistē, tas eksistē kaut kādā kvantitātē, tādējādi tas ir izmērāms.”
  2. Trīssimts vai mazāk vārdos uzraksti šīs nodaļas kopsavilkumu.

5. līmenis SINTĒZE

Sintēze paredz savienot līdz tam neskaidrā veselumā daļas vai elementus. Mācību mērķi šajā līmenī ir :

(Bloom; 1956; 169 – 172)

Informācijas apkopošana, problēmas alternatīvu risinājumu izstrādāšana, kombinējot esošās zināšanas jaunos veidos. Oriģinālu secinājumu un spriedumu radīšana un to izmantošana, risinot problēmas.

Atslēgas vārdi: kombinē, radi, konstruē, formulē, iztēlojies, prognozē, pieņem, diskutē, izmaini, adaptē, pārbaudi, samazini, palielini, savieno, attīsti.

Jautājumu formulējumi: Kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai atrisinātu...? Kas notiks, ja...? Vai ir alternatīvi pieņēmumi? Kā varētu adaptēt...? Kurus faktus ir iespējams savienot...? Vai tu vari noformulēt teoriju par...? Ko tu darītu, ja...?

Sintēzes līmeņa piemēri :

  1. Pievieno trīs rindiņas frāzei “Dūmakainā rītā es redzēju novecojušu rudeni…”, lai veidotos dzejolis !
  2. Uzraksti slēgto veikalu darbinieku protesta vēstuli!

6. līmenis IZVĒRTĒŠANA

Izvērtējums ietver spriedumus par vērtībām, rezultātiem, idejām, darbiem, risinājumiem, metodēm, materiāliem u.c..

Atslēgas vārdi: izvērtē, pamato, kritizē, nosaki likumsakarības, piekrīti, viedoklis, lem, disputē, apstiprini, atzīmē, secini, nosaki prioritātes, kritērijs, vērtība.

Jautājumu formulējumi:

Vai tu piekrīti...? Kāds ir tavs viedoklis...? Cik nozīmīgs ir...? Kāda ir....vērtība...? Ko tu iesaki....? Kā tu vērtē...? Kāpēc tas ir labāk nekā....? Kurš fakts ir nozīmīgāks...? Balstoties uz zināmo, kā tu izskaidro...?

“Augstākā kognitīvā spēju līmeņa piemēri ir :

Spēja atšķirt un izvērtēt vērtības, kas atklājas darbības dažādos virzienos.” (Bloom; 1956; 189 – 192)

 

Tēmas mācīšanās procesa iespējamā izkārtojuma modelis.

 

STUNDAS

POSMI

1.

2.

3.

4.

5.

Rosināšana jeb taksonomijas psihomotorajā vai afektīvajā jomā realizācija

                           

ZINĀŠANAS

 

                         

IZPRATNE

   

                     

IZMANTOŠANA

   

M

 

                   

ANALĪZE

         

M

         

SINTĒZE

                   

   

IZVĒRTĒŠANA

                          M

M – mājasdarbs vai individuālais darbs stundā.

 

Piedāvātajā modelī lielāka vērība un ilgāks laika posms veltīts tieši analīzei. Tas tamdēļ, ka analīzes procesā noris gan dalīšana, skaldīšana, veselā sadalīšana atsevišķos elementos, gan arī notiek tāda domāšanas operācija kā salīdzināšana (domāšanas operācija, kurā notiek priekšmetu un parādību īpašību un raksturojumu līdzības un atšķirības noteikšana). Lai šīs atsevišķās domāšanas operācijas apvienotos procesā, jāveido problēmsituācijas. Tas nodrošina arī pāreju nākamajā taksonomijas līmenī; sintēzes procesā skolēnam jauniegūtais analīzē ne tikai jāapvieno citā kvalitātē, bet arī jāpielieto izvirzītās problēmas risināšanā un jāveic vispārināšana (domāšanas operācija, kas nodrošina ģenerālo sintēzi, kuras rezultātā rodas zināšanas par dabas un sabiedrības vispārējām likumsakarībām).

Katru no kognitīvās taksonomijas līmeņiem drīkst dalīt apakšlīmeņos, lai tādējādi respektētu skolēnu psiholoģiskās īpatnības un mācīšanās individuālās vajadzības. Katrs apakšlīmenis iekļauj sevī citu grūtības vai uztveres un izpratnes pakāpi.

zināšanas

izpratne

izmantošana

analīze

sintēze

izvērtēšana

1.

2.

3.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

1.

2.

3.

Iespējamie varianti: 1 1 1 1 1 1; 2 2 2 2 2 2; 3 3 3 3 3 3

Ja katra posma beigās tiek veikta diagnostika, tā sekmē arī tālako līmeņu maiņu: 2 2 2 1 1 1; 2 2 3 3 2 2; 3 3 3 2 2 3, u.c

Svarīgi organizēt mācību darbību tā, lai ne jau tikai skolotājs izlemtu apakšlīmeņa izvēli.