30. janvārī 07:88:00 UT no Kanaveralas zemesraga Gaisa Spēku stacijas tika palaista Boeing nesējraķete Delta-2 (7925-9.5), kas ievadīja orbītā kārtējo GPS navigācijas pavadoni USA-156 (GPS 2R-7, Navstar-50). 2032 kg pavadoni izgatavojusi Lockheed Martin Missiles & Space uz LM-4000 platformas.
7. februārī 23:06 UT no Gaijanas Kosmiskā centra tika palaista nesējraķete Ariane-4.44L (V139), kas ievadīja orbītā sakaru pavadoņus Sircal-1 un Skynet-4F. 2596 kg pavadoni Sircal-1 izgatavojis SITAB Consorcium (Alenia Aerospazio) pēc Itālijas aizsardzības ministrijas pasūtījuma, un tas atradīsies ģeostacionārā orbītā 16,2 grādi A garuma. 1489 kg Skynet-4F izgatavots Astrium pēc Lielbritānijas aizsardzības ministrijas pasūtījuma, lai nodrošinātu sakarus starp britu armijas daļām visā pasaulē. Pavadonis atradīsies ģeostacionārā orbītā vai nu 1 grāds R garuma vai 6 grādi A garuma.
20. februārī 08:48:27 UT no mobilās palaišanas iekārtas kosmodromā Svobodnij Krievijas Tālajos Austumos tika palaista nesējraķete Start-1, kas ievadīja riņķveida Saulei sinhronā orbītā pavadoni Odin-1. 250 kg pavadoni izgatavojusi Swedish Space Corporation. Tas paradzēts astronomiskiem un atmosfēras pētījumiem, daļēji arī ozona caurumu izpētei. Nesējraķete Start-1 izveidota no starpkontinentālās ballastiskās raķetes "Topoļ".
27. februārī 21:20 UT no Kanaveralas raga Gaisa Spēku stacijas tika palaista nesējraķete Titan-401B / Centaur (K-36 / B-41 'Gus'), kas ievadīja orbītā militāru sakaru pavadoni USA-157 (Milstar 2-F2, DFS-4). 4670 kg pavadonis izgatavots Lockheed Martin Missiles & Space un paradzēts amerikāņu armijas sakaru nodrošināšanai visā pasaulē. Šis starts tika veltīts astronauta Vīrdžila Grisoma (ar iesauku Gus) piemiņai, kurš gāja bojā 1967. gada 27. janvārī, kad izcēlās ugunsgrēks kosmosa kuģī Apollo-1 starta laukumā.
12. februārī starpplanētu zonde NEAR-Shoemaker sasniedza asteorīda Eros virsmu. Aparāts virsmai pieskārās 19:44:35 UT punktā ar koordiātēm 35 grādi dienvidu platuma un 279 grādi rietumu ilguma. Pirms tam notika četri menevri. Nosēšanās laikā ātrums attiecībā pret asteorida virsmu bija 1,9 m/s. Visu nolaišanās laiku tika pārraidītas virsmas fotogrāfijas, pēdējā no kurām bija uzņemta 120 m augstumā, un kuras pārraide pārtrūka, kosmiskajam aparātam atsitoties pret asteorīdu. Signāls no NEAR atkal tika uztverts 20:02:10 UT, kas pierādīja, ka aparāts ir nosēdies uz Erosa, un tā aparatūra vēl darbojas. Inženieri necerēja, ka tik veiksmīgi tiks nosēdināta kosmiskā zonde, kas nebija piemērota šādai operācijai. Tomēr vienīgais zinātniskais instruments, kas veiksmīgi darbojās, bija gamma spektrometrs, ar kuru vāca datus par apkārtējās virsmas ķīmisko sastāvu. Dati tika pārraidīti ar zema pastiprinājuma antenu. 1. martā 00:00 UT pēc komandas no Zemes kosmiskā aparāta aparatūra tika izslēgta, tā beidzot piecu gadu zinātnisko misiju, kas bija unikāla ar to, ka ar minimāliem līdzekļiem tika iegūti ļoti bagātīgi dati par asteorīdiem.
21. februārī tika paziņots, ka bijušas problēmas ar starppanētu zondi Galileo no 2000. gada 28. decembra līdz 2001. gada 1. janvārim, kad aparāts pietuvojās Ganimēdam. Trīs reizes kamera pārstāja normāli funkcionēt, kas varētu būt saistīts ar Jupitera radiācijas joslām. Rezultātā puse no 120 uzņēmumiem bija bojāti. Nākošā tuvošanās Jupitera pavadonim būs 25. maijā - Kalisto.
2001. gada 18. janvārī
Pirmo 21. gadsimta startu veica Ķīna. (Varbūt tas ir simboliski - Ķīna 21. gadsimtā kļūs par 3. kosmisko lielvalsti ar savu pilotējamo lidojumu programmu) 9. janvārī 17:00 UT no Ķīnas kosmodroma Jiuquan tika palaista nesējraķete Chang Zheng-2F, kas ievadīja orbītā bezpilota kosmosa kuģi Shenzhou-2 (Dieva kuģis). Lidojuma laikā trīs reizes tika veikta kosmiskā aparāta orbītas korekcija. Pēc 7 dienu lidojuma 16. janvārī 11:22 UT nolaižamais aparāts nosēdās Iekšējās Mongolijas ziemeļdaļā. Orbitālais nodalījums palika orbītā, kur tas atradīsies 6-7 mēnešus. Uz Zemi atgriezušies bioloģiskie objekti (diemžēl netiek izpausts, kas tie bija; domājams, ka peles), kā arī dažu tehnisku, tehnoloģisku un zinātnisku eksperimantu rezultāti. Tā kā Ķīna netika publicējusi nevienu Shenzhou-2 fotogrāfiju pēc nolaišanās, ir pamats domāt, ka nolaižamais aparāts ir bojāts nosēžoties.
10. janvārī 22:09 UT no Kuru kosmodroma tika palaista nesējraķete Ariane-4.44P (V137), kas ievadīja pārejas orbītā sakaru pavadoni Eurasiasat-1 (Turksat-2A). Kosmiskais aparāts 3535 kg (sausmasa 1577 kg) pēc Eurasiasat SAM (Monako) pasūtījuma izgatavots Alcatel Space Industries uz Spacebus 3000B3 platformas bāzes. Pēc ieiešanas ģeostacionārā orbītā tas atradīsies 42 grādi A garuma un apkalpos televīzijas un radio klientus Austrumeiropā, Vidus- un Centrālāzijā.
2001. gada 19. janvārī bija jāstartē daudzkārtizmantojamajam kuģim Atlantis, kas nogādātu Starptautiskajā kosmiskajā stacijā (ISS) amerikāņu laboratorijas moduli Destiny. Lai veiktu cietvielu paātrinātāju kabeļu papildus pārbaudes, starts ir pārcelts uz 6. februāri. Līdz ar to arī nākamais Space Shuttle starts martā aizkavēsies, un ISS apkalpei būs jāpaliek orbītā ilgāk nekā sākotnēji paredzēts.
Pa to laiku ISS 1. ekspedīcija veic savus parastos darbus un gatavojas Atlantis ierašanai. Janvāra sākumā atkal radās problēmas ar akumulatoru baterijām Zvezda modulī. Pagājušā gada decembrī uz saules bateriju konstrukcijas uzstādītais elektriskā lauka sprieguma detektors nedarbojas. Nav paredzēts, ka to izlabos Atlantis apkalpe, kurai ir paredzētas trīs iziešanas kosmosā, lai savienotu Destiny ar Unity.
http://spaceflight.nasa.gov/station/
18. janvārī stacijā Mir dators nezināmu iemeslu dēļ atslēdza vairākas sistēmas. Kamēr lidojuma kontrolieri atgūst kontroli pār staciju, tika atlikts kravas kuģa Progress M1-5 starts, kam bija jānotiek 18. janvārī, par 3-6 dienām. Progresam jānogādā Mir degviela, lai veiktu stacijas deorbitēšanas manevrus. Marta sākumā paredzēts sākt stacijas orbītas pazemināšanu. Ja Progresu neizdosies saslēgt ar Mir automātiskā režīmā, uz staciju dosies "avārijas brigāde", kas palīdzēs veikt saslēgšanu.
15. janvārī starpplanētu zonde Stardust veica perturbācijas manevru Zemes gravitācijas laukā. Tā pārlidoja Zemi 11:13 UT ar minimālo attālumu 6012 km no zemes virsmas. 16. janvārī Stardust palidoja garām Mēnesim 108 tūkstošu km attālumā. 14. februārī paredzēta trajektorijas korekcija, un tālākais ceļš vedu uz komētu Wild-2, kuru sasniegs 2004. gada 2. janvārī.
Tiek ziņots, ka stacijas navigācijas kameras objektīva stāvoklis ir uzlabojies. Objektīvs kļuva neskaidrs 2000. gada sākumā, un tika uzskatīts, ka to izraisīja sasalušo gāzu daļiņas, kas nosēdās zondes dzinēju darbības rezultātā. Lai gan tas neapdraudēja misijas izpildi, pēdējo mēnešu laikā tika veikta objektīva sildīšana, kas tad ir veicinājis netīrumu samazināšanos.
http://stardust.jpl.nasa.gov/
2000. gada 30. decembrī 10:12 UT starpplanētu zonde Cassini veica Jupitera pārlidojumu 9.7 miljonu km virs atmosfēras augšējiem slāņiem. Tālāk zonde dodas uz Saturnu, kuru tā sasniegs 2004. gada 1. jūlijā. Pārlidojuma laikā tika veikti Jupitera un tā pavadoņu novērojumi. Pirmo reizi komonautukas vēsturē Jupiters vienlaicīgi tika novērots ar divām kosmiskām zondēm Cassini un Galileo un ar kosmisko teleskopu Hubble. 28. decembrī 08:25 UT Galileo pārlidoja Jupitera pavadoni Ganimēdu 2326 km no tā virsmas. Īpašs gadījums ir tas, ka pavadonis atradās Jupitera ēnā, un līdz ar to varēja novērot polārblāzmas uz Ganimēda, kas citreiz nav redzamas Saules staros.
Jaunumus sagatavojis Dainis Krieviņš (daik@inbox.lv)
©LIIS