|
|
Astronomijas jaunumi
2005. gada janvāris
Šomēnes pie debesīm
Jaunumu arhīvs
Pirmie rezultāti no Hygens
Pirmais Titāna virsmas krāsainais attēls
Foto: ESA
|
Pirmais attēls tika iegūts 14. janvārī, kad Hygens veiksmīgi nolaidās uz Titāna virsmas. Attēlā redzamie akmeņi ir
ledus kluči. Virsma ir mazliet tumšāka nekā tika gaidīts. Vēja ātrums ir 7 m/s 10 līdz 20 km augstumā. Iespējams uz
virsmas ir metāna vai etāna migla.
Iegūtie attēli, zondei laižoties lejā, parāda, ka uz Titāna virsmas atrodas nelielu kanālu tīmeklis, kurš saplūst kopā upēs,
kuras savukārt ietek ezeros. Uz Hygens atrodošies zinātniskie instrumenti parāda šķidrumu eksistenci uz Titāna, šis
šķidrums ir metāns, kurš var saglabāties šķidrā stāvoklī -170 grādos pēc Celsija. Tomēr pašlaik Titāna upes un ezeri ir
sausi, tomēr metāna lietus domājams var uznākt jau pavisam drīz. Pārsteidzoši, pētijumi liecina, ka Titāna vulkāni izverd
nevis lavu kā uz Zemes, bet gan ūdens ledu un amonjaku
|
Opportunity atradis meteorītu uz Marsa
Meteorīts uz Marsa virsmas
Foto: NASA
|
NASA Marsa robots Opportunity atradis meteorītu uz Marsa. Basketbola bumbas izmēra meteorīts sastāv no dzelzs
un niķeļa. Šis ir pirmais meteorīts, kas atrasts ārpus Zemes. Par to, ka atrastais dzelzs gabals patiešām ir meteorīts,
pārliecinājās ar miniatūro siltuma emesijas spektrometru, kā arī robots piebrauca pietiekami tuvu meteorītam, lai izmanotu
alfa daļiņu rentgenspektrometru.
Marsa roboti Opportunity un Spirit uz Marsa atrodas jau gadu. Sākotnēji bija paredzēts, ka roboti uz marsa
strādas 3 mēnešus, bet tā kā abiem robotiem nebija būtisku bojājumu, to misiju pagarīnāja. Šobrīd Opportunity jau ir
nobraucis 2,10 km, savukārt Spirit paveicis jau 4,05 km garu ceļu.
|
Hygens nolaidies uz Titāna
Hygens uz Titāna mākslinieka skatījumā
Foto: ESA
|
Pēc 7 gadus garā ceļojuma 14. janvāri ESA zonde Hygens veiksmīgi nolaidās uz Saturna lielākā pavadoņa Titāna
virsmas. 25. decembrī Hygens atdalījās no Cassini, un pēc 20 dienām vai 4 miljonu km gara ceļojuma sasniegtu
Titāna atmosfēru, kas atrodas ap 1270 km virs pavadoņa virsmas. 3 minūšu laikā Hygens samazināja ātrumu no 18
000 uz 1400 km/stundā. Izpletņa aktivizēšana ātrumu samazināja vēl līdz 300 km.stundā. 160 km augsutmā virs virsmas
sāka darboties uz zondes atrodošie instrumenti. 120 km virs Titāna virsmas galveinais izpletnis tika aizvietos ar mazāku,
Pirmie dati liecināja, ka zonde piezemējusies uz citas virsmas. Visu laiku, kamēr Cassini atradās virs Hygens
horizonta, tas pārraidīja datus.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpeč Hygens tika sūtīts tieši uz Titānu ir tā slāpekļa atmosfēra, kura bagāta ar
metānu, kā arī tā virsma var saturēt daudzus ķīmiskos elementus, kādi pastāvēja uz Zemes pēc tās izveidošanās.
|
|
© LIIS, Inga Začeste
|
