Astronomijas jaunumi
oktobris
Andromedas galaktikas melnais caurums
Zilais punkts ir
neparasti vēsais
rentgenstaru avots
Andromedas galaktikas
centrā, Chandra attēls
NASA/SAO/CXC
|
1999. gada oktobrī kosmiskā rentegenstaru observatorija Chandra
(Chandra X-ray Observatory) atklāja, ka supermasīvais
melnais caurums Andromedas galaktikas centrā ir neparasti vēss.
Miljons grādu temperatūra rentgenstaros nav īpaši auksta, taču
saskaņā ar teoriju par melnajiem caurumiem, tādās galaktikās
kā Andromeda un mūsu Galaktika temperatūrai bija jābūt
daudz karstākai. |
Astronomi salīdzināja Chandras iegūtos datus ar Habla
kosmiskā teleskopa galaktikas centra vizuālajiem attēliem. Viņi secināja,
ka rentgenstarus izstaro lodveida zvaigžņu kopa, kura parādās
abos novērojumu datos. Dati liecina, ka vēsais rentegnstaru avots
atrodas 10 gaismas gadu attālumā no melnā cauruma. Šobrīd jauns
spožāks rentegenstaru avots norāda uz melnā cauruma iespējamo atrašanās
vietu, taču šoreiz astronomi izvairās no pārsteidzīgiem
secinājumiem vai tas patiesi ir Andromedas melnais caurums.
Atklātas astoņas jaunas planētas
Izmantojot Anglo-Austrālijas un Keka teleskopus,
astronomi pētīja 1200 saulei tuvākās zvaigznes,
mērot zvaigžņu radiālos ātrumus. Ja planēta
rotē ap zvaigzni, gravitācijas spēki izmaina zvaigznes
trajektoriju; skatoties no Zemes, tā it kā ūpojas.
Tādējādi astronomi atklājui vēl astoņas
eksoplanētas. obrīd zināmas jau 74 planētas,
kas riņķo ap citām zvaigznēm. Atšķirībā
no mūsu Saules sistēmas planētām, jaunatklātajām
planētām ir ļoti ekscentriskas orbītas, tikai divām
no tām ir riņķveida orbītas. Visas astoņas zvaigznes,
ap kurām atklātas planētas, ir Saules tipa zvaigznes ar 0,9
līdz 1,2 Saules masām. Planētas rotē 0,07 līdz
3,5 astronomisko vienību attālumā no savām
zvaigznēm un vienu apgriezienu ap savu zvaigzni veic no 6 dienām
līdz 6 Zemes gadiem.
Mars Odyssey orbītā
Marss Odyssey
tuvojas Marsam
NASA/JPL zīmējums
|
Pēc 456 miljonu
kilometru gara ceļojuma, NASAs kosmiskais kuģis Mars Odyssey
sasniedza savu mērķi. 18. oktobrī tas veiksmīgi
iegāja paredzētajā orbītā ap Marsu.
Mars Odyssey tika nobremzēts Marsa atmosfērā
un turpmākos pāris mēneus tas pavadīs 400 km augstumā
virs sarkanās planētas. |
Mars Odyssey tika palaists 7. aprīlī Floridā.
1,7 tonnu smagais kosmiskais kuģis izmaksājis 300 miljonus USD.
Tā mērķis ir meklēt ūdeni, kartēt minerālu
izplatību un mērīt radiācijas līmeni uz Marsa ie
pētījumi tiek orientēti dzīvības meklēanai
uz Marsa.
Odyssey ir apgādāts ar infrasarkano fotokameru, arkuru var noteikt minerālu ģeoloģiskās īpašības
100 metru apkārtnē.
Galileo vēlreiz pārlido Jo
NASA zīmējums
|
Galileo, omēnes jau otrreiz, 16. oktobrī pārlidoja
Jupitera pavadoni Jo. Galieo, pārlidojot Jo dienvidpolu,
pietuvojās līdz pat 180 km augstumam. is ir tuvākais
attālums, kādā Galileo jebkad pietuvojies Jo. |
Galileo trajektorija bija tāda, lai tas varētu veikt
magnētiskā lauka mērījumus, ie mērījumi varētu palīdzēt saprast, kas notiek
Jo dzīlēs.
Līdz im visi magnētiskā lauka pētījumi tika
veikti Jo ekvatora tuvumā. Nākamais pārlidojums pār
Jo notiks nākamā gada 17. janvārī.
Pētīta Cereras virsma
Kad Džezupe Pjaci 1801. gada
1. janvārīatklāja Cereru, viņš ticēja, ka ir
atradis jaunu planētu ar orbītu starp Marsu un Jupiteru. Kaut
arī Cerera nav planēta, tas ir lielākais objekts asteroīdu
joslā. Un tagad, divus gadsimtus pēc tās atklāšanas,
astronomi pēta, kā izskatās Cereras virsma.
Ar Habla Kosmisko Teleskopu (HST) 1995. gada 25. jūnijā
tika uzņemti daži attēli ultravioletajos staros. Šajos
attēlos var izšķirt līdz pat 50 km lieliem objektiem.
HST uzņemtajos attēlos Cereras virsma ir gandrīz līdzena,
izņemot vienu tumšāku, ap 250 km lielu, apgabalu. Taču
nav skaidrs vai šis apgabals ir liels krāteris, tumšāks
laukums vai kaut kas cits. Šo veidojumu nolēma nosaukt Cereras
atklājēja vārdā Pjaci (Piazzi). HST Cereru novēroja
5 stundas, tomēr tas nav pietiekoši, lai apskatītu visu tās
virsmu, jo vienu apgriezienu ap savu asi tā veic 9,1 stundā.
Tika noteikts Cereras vidējais blīvums 2,6 g/cm3,
kas atbilst ar oglekli bagātām klintīm. Cereras orbīta
ir gandrīz riņķveida un tā atrodas 2,8 astronomisko
vienību attālumā no Saules.
Asteroīdi 11. septembra piemiņai
Pēc terora akta 2001. gada
11. septembrī Amerikas Savienotajās valstīs, Starptautiskās
Astronomijas Apvienības (International Astronomical Union) komiteja 2.
oktobrī deva vārdus sekojošiem asteroīdiem:
(8890) Līdzjūtība
Atklāts 1980. gada 19. februārī Kletas observatorijā,
Čehijā. Tas nosaukts par Līdzjūtību godājot
visus cilvēkus, kuriem terora aktā gājuši bojā
ģimenes un draugi, cerībā, ka tas kaut mazliet mazinās
viņu sāpes.
(8891) Solidaritāte
Atklāts 1980. gada 6. augustā Eiropas Dienvidu Observatorijā.
Tas nosaukts par Solidaritāti godājot cilvēku solidaritāti
visā pasaulē.
(8992) Augstsirdība
Atklāts 1980. gada 14.okobrī Parpla Kalnu Observatorijā,
Ķīnā. Tas nosaukts par Augstsirdību cerībā,
ka uz terorismu tiks atbildēts ar taisnību nevis atriebību.
Jauns izvirdums uz Jo
Jupitera pavadonis Jo.
Spilgti sarkanajā laukumā
atrodas vulkāns Pele.
NASA/JPL attēls
|
NASAS kosmiskais aparāts Galileo 6. augustā pārlidoja Jo 194
km augstumā virs vulkāna Tvashtar Patera, šī pārlidojuma laikā Tvashtar vulkāns izverda
vielu gandrīz 400 km augstumā.Taču pārlidojumā, ko Galileo veica
oktobra sākumā, vulkāna izvirdums netika novērots. |
Galileo attēlos astronomi ieraudzīja jaunu izvirdumu - 600 km uz
dienvidiem no Tvashtar vulkāna, vēl nekādā vārdā nenosauktā
vulkāna izvirdums sasniedz pat 500 km augstumu, tas ir lielākais
izvirduma augstums, kāds līdz im novērots uz Jo virsmas.
Iepriek visi novērotie vulkāni aktīvi darbojās Jo
ekvatora tuvumā. is jaunais izvirdums (atrodas uz
41°
ziemeļu platuma grāda), kā arī tālu ziemeļos
atrodoies vulkāni Tvashtars un Dazhblog Patera signalizē
par iespējamām izmaiņām Jo iekienē. Galileo Jo vēlreiz pārlidos 16. oktobrī.
Omegas Centauri sird ī
Omega Centauri ir lielākā un spožākā
lodveida zvaigzņu kopa. Kopu veido galvenās secības zvaigznes
, kas ir līdzīgas Saulei, bet daudz vecākas - ap 12 miljardiem
gadu. Zvaigznes satur maz elementus, kas smagāki par ūdeņradi
un hēliju. o smagāko vielu trūkums ir iemesls, kāpēc
lodveida zvaigžņu kopa nesatur planētas. Ciea
līdzāspastāvēšana starp zvaigznēm var
pārraut jebkuru planētu sistēmu, kura varētu sākt
veidoties. Aktīvas sadursmes starp zvaigznēm ir ļoti retas,
tomēr šī kopa ir tik veca, ka tur varēja notikt simtiem
šādu sadursmju. Astronomi identificēja dažas sadursmē
saplūduas zvaigznes pēc to dīvainajām krāsām.
Uzņēmumi tika izdarīti ultravioletajos, sarkanajos un
ūdeņraža a
staros. Tās varētu būt diezgan masīvas zvaigznes,
kuras ir attīstījušās par sarkanajiem milžiem.
© LIIS, Inga Začeste
|
